ATTIECĪBAS PĀRMAIŅU LAIKMETĀ - Natālija Čehovska par vīrieša un sievietes attiecībām mūsdienu rietumu kultūrā, par to, kādas ir būtiskākās laikmetu pārmiju tendences un kādu nākotnes sabiedrību veido jaunajā laikmetā dzimušie bērni. Intervijā žurnālā "Mistērija" - AUGUSTA numurā! Pilnu intervijas tekstu latviešu un krievu valodās atradīsiet pielikumos zemāk.

Daži citāti no raksta:

"Augsti standarti pieprasa lielu piepūli, tādēļ sievietes ir mobilizējušās: viņai gan darbā ir kā karalaukā, gan ģimenē kā kara laukā. Un, likumsakarīgi, visām sievietēm rodas viens jautājums – kur smelties enerģiju? Viņas visu saprot, ir apķērīgas, estētiskas, skaistas, cenšas par sevi parūpēties, bet – nepietiek enerģijas visiem dzīves aspektiem. Augtus standartus dod Venēra, nevis Saule. Piemēram, pār Maskavu valda Saule, un ir vieglāk, bet Rīga ir ļoti estētiska pilsēta. Un šī estētika nu nekādi nedod iespējas cilvēkam nolaisties zemāk par savu līmeni. Šeit arī rodas kredīti, jo – es taču nevaru atļauties būt sliktāks, dzīvot zemāk par tiem nospraustajiem standartiem, kurus esmu pelnījis. (...) Pasaulē ir ienākusi jauna paaudze, jauna ideja. Un, jo vairāk viņu kļūst, jo spēcīgāk šī ideja dominē... Tas, ka būs grūti pārvaldīt pasauli ar vecajām idejām, tas arī ir fakts. Tāpēc šie bērni arī visu mainīs, piemēram, pedagoģiskos uzstādījumus, jo ir pavisam cita motivācija, autoritārisms šos bērnus nespēj vadīt, ir vajadzīga sadarbība. (...) Šodien nāk jauna paaudze, gatava komunikācijai internetā. Ja mēs viņus tajā bremzēsim, viņi būs nekomunikabli. Viņiem, acīmredzot, ir pietiekami enerģijas priekš tā, mums – nav. Bet mēs cenšamies viņus mērīt pēc savas mērauklas, uzstādīt viņiem hiperaktivitātes diagnozes; ne jau viņi ir hiperaktīvi, tie esam mēs, kas esam reāli hiperpasīvi šim laikam. Tā ir mūsu, nevis viņu problēma. Ja mēs tagad viņiem skolā uzstādīsim diagnozi „hiperaktīvs”, tad viņi, kad izaugs, uzstādīs mums citu diagnozi. Saprotiet, tajā ir jēga. Jā, nu es ceru, ka tā kā viņus lielākoties pārvalda Mēness, viņi būs līdzcietīgi. (...) Mēs dzīvojam enerģijas pasaulē, enerģija ir tik pat materiāla, kā visas citas lietas. Viss ir veidots no enerģijas, un šo enerģiju mēs varam virzīt, pārvirzīt. Un to mēs varam tikai ar prāta palīdzību, bet viss ir veidots no enerģijas, un šo enerģiju mēs varam virzīt, pārvirzīt. Un to mēs varam tikai ar prāta palīdzību, bet ņemt – ar askēzes palīdzību. Ir trīs enerģijas avoti, kurus varam izmantot. Viens avots - tā ir mūsu dzimta, bet tad ir jābūt labām attiecībām ar vecākiem un jālūdzas par senčiem. Otrs avots – tās ir mūsu askēzes, jo mēs vienkārši zinām, kā enerģētiski darbojas šī pasaule un novirzām šo enerģiju vajadzīgajā virzienā, atsakoties no kaut kādām baudām. Trešais avots ir dievišķā enerģija, kad mēs vienkārši lūdzamies, arī tā ir askēze, lūdzoties mēs gūstam enerģiju un to novirzām. Tā mēs iekārtojam savu dzīvi. Tādējādi mēs ātri sevi realizējam...".

Dārgie draugi,

Vēl līdz 23.maijam preses tirdzniecības vietās pieejams žurnāla "Patiesā Dzīve" Nr.09 (10.maijs, 2013), kurā iespējams izlasīt interviju ar Natāliju -  Dzīves pārgājiena karte tavās delnās. (28. -32. lpp) 

Žurnālu var iegādāties arī interneta veikalā: https://eshop.kasjauns.lv/lv/ezurnali/numuri/?ezurnali_m=41

Paldies raksta autorei Evijai Haukai un "Patiesā Dzīve" redakcijai par šo interesanto un vērtīgo interviju!

Daži citāti no raksta:

"Cilvēks ir spējīgs stāties pretim likteņa apstākļiem, bet tas ir ļoti sarežģīti. Ko darīt? Lūgties, likt pretim ticību, vienalga, kādu, galvenais ir to darīt katru dienu."

"Līdzko sāk nopietni un patiesi nodarboties ar garīgo praksi, rodas jaunas līnijas. Piemēram, parādās Marsa līnija, kas dublē dzīves līniju. Marsa līnija ir kā otra dzīve, kas neatkarīgi no dzīves līnijas garuma un plaukstā redzamajām veselības problēmām dublē dzīvi. Arī slimības noritēs vieglāk, nekā sākotnēji bijis ierakstīts likteņa grāmatā. Plānveidīga, kvalitatīva dvēseles prakse spēj darīt brīnumus. Esmu redzējusi dažādu reliģiju pārstāvju plaukstas un varu apgalvot: ja cilvēks lūdzas, meditē, uz delnas parādās Marsa līnija, kas viņu sargā, - lai kas arī notiktu, fiziskais veidols būs normā."

"Bieži vien bērni nāk kā skolotāji saviem vecākiem, kam ir grūti atzīt, ka ir ieradies mazs skolotājs. Bērni, kas ir atnākuši pasaulē bez ciešas saiknes ar vecākiem, jūtas vientuļi, nepiederīgi pie dzimtas. Saskaņā ar vēdisko mācību līdz četrpadsmit gadu vecumam bērns dzīvo no vecāku enerģijas un tikai pēc tam iegūst savu karmu. Šajā laikā pusaudzis kļūst it kā par citu personību, sākas protesti un konflikti ar vecākiem. Vecākiem vienmēr saku, ka ir ļoti svarīgi atrast bērna saikni ar kādu no dzimtas un nav svarīgi, vai šis cilvēks ir star dzīvajiem. Vecāki bērnam var sacīt: "Tu neesi viens, tu esi tāds kā tavs vectētiņš." Ja bērns identificējas ar dzimtas sistēmu, viņam ir vieglāk izdzīvot."